Mājas lietošanas SLA 3D printeri maksā ~250 -1000 eur. Atšķirībā no FDM printeriem, šie printeri neizceļas ar dažādām uzlabošanas iespējām. Cenu galvenokārt ietekmē matricas izmērs un kvalitāte, no tās izrietošais drukāšanas tilpums un paša printera uzbūvē izmantotie komponenti (vai ir ventilācija, gaisa filtri, cik jaudīgas un kvalitatīvas UV diodes utt)
Pēc nosaukuma varētu likties, ka izdruka ir elastīga, tomēr nē – nosaukums ir no materiāla veida – šķidra, pabieza masa (ko sauc par gumiju), bet patiesībā tas ir fotopolimērs, kas sacietē ultravioletajā gaismā un gumija nebūt nav vienīgais tās veids.
SLA printeros pamatā izmanto trīs veidu tehnoloģijas – lāzeru (ar staru sacietina katru punktiņu atsevišķi), DLP (Digital Light Processing), kurā gaismas avots kā projektors spīdina gaismu kā attiecīgā slāņa attēlu, un sacietina visu slāni uzreiz, un LCD, kurā caur LCD matricu arī spīdina gaismuuz materiālu, arī sacietinot visu slāni uzreiz.
Vislētākie parasti ir LCD printeri, tiem seko DLP. Lāzers praktiski nav sastopams mājas printeru kategorojā.
Kvalitāti nosaka – LCD gadījumā matricas izšķirtspēja (parasti 2K vai 4K, lētākajos modeļos mazāk) – DLP – projecētā attēla izšķitspēja, lāzera gadījumā – lāzera stara izmērs.
Galvenā atšķirība no FDM printeriem – mazākas izdrukas (parasti 6″~9″ (15-22cm) pa diagonāli, tas ir saistīts ar matricas izmēru), bet augstāka kvalitāte. Zemāk daži piemēri.
Atšķirībā no FDM printeriem, SLA printeriem ar izdrukāšanu vien viss nebeidzas. Pēc izdrukāšanas objekts ir jānomazgā ar izopropilspirtu (gan noņemot no pamatnes, un pēc tam ieliekot traukā). Pēc nomazgāšana tas jāsacietina pilnībā. Tam nepieciešama ultravioletā gaisma. Visvienkāršākais veids ir nolikt saules gaismā uz kādu stundiņu, bet ir arī iekārtas cietināšanai (curing machine / curing chamber). Labā ziņa – šobrīd ražotāji ir sākuši ražot materiālus, kurus pēc drukāšanas var nomazgāt ar ūdeni spirta vietā (water washable resin).
Fotopolimēru klāsts nav tik plašs kā materiāli FDM printeriem, tomēr arī šeit ir iespēja izvēlēties dažādas cietības un struktūras materiālus. Šķidrajiem materiāliem ir piejami krāsas pigmenti, kurus piejaucot pamatkrāsām var iegūt pat ļoti specifiskus un precīzus krāsu toņus.
Lieta ko bieži nezina. Gaisma tiek spīdināta caur caurspīdīgu trauka apakšu. Šī apakša saucas FEP (FEP plate, FEP film). Gumijas ietekmē šī caurspīdīgā daļa pamazāk paliek matēta, gaisma vairs pienācīgi netiek cauri un zūd kvalitate. Parasti šo apakšu maina vidēji pēc 2 litriem izmantota materiāla. Izmaksā viena šāda plāksne vidēj no 5 – 20 eur, atkarībā no ražotāja, izmēra un biezuma. Nomaiņa ir salīdzinoši vienkārša (zemāk video), bet par šo parasti aizmirst vai neņem vērā pie izmaksām.
Visbeidzot -vienmēr darbojoties ar šiem materiāliem lietojiet gumijas cimdus, un ja ir iespējams – arī aizsargbrilles!
Lai veicas! 😉